Kas ir jāzin par muguras sāpēm?

Definīcija:
Muguras (jostas) sāpes ir pēkšņas sāpes muguras lejas daļā. Tās var izpausties kā stīvums, grūtības noliekties vai arī grūtības stāvēt taisni. Akūtas sāpes var ilgt no dažām dienām līdz vairākām nedēļām.

Sinonīmi:
Muguras sāpes, jostas sāpes, lumbālas sāpes, lumbāgo, hroniskas muguras sāpes, akūtas muguras sāpes, “radikulīts”.

Iemesli
Iespējams, jūs kā vairums cilvēku, vismaz vienreiz mūžā esat izjutis muguras sāpes jostas rajonā. Lai arī sāpes var būt jebkurā mugurkaulāja vietā, visvairāk skartā vieta ir tieši mugurkaulāja jostas daļa. Tas izskaidrojams ar to, ka jūsu ķermeņa svara radītā slodze visvairāk skar tieši šo mugurkaulāja rajonu. Mugurkaulāja jostas daļas sāpes ir otrs biežākais ārsta apmeklēšanas iemesls, to apsteidz tikai saaukstēšanās.

Daudzas mugurkaulāja traumas notiek darba laikā. Jūs to varat novērst. Pastāv vairākas iespējas samazināt muguras sāpju rašanās risku. Parasti sāpes izjūt ceļot smagumus vai strauji pagriežoties, atrodoties ilgstoši vienā pozā, iespējams, ciešot negadījumā. Svarīgi ir zināt, ka, ļoti iespējams, jau pirms negadījuma jūsu muguras struktūra bija zaudējusi savu izturību vai mainījusies. Akūtas muguras sāpes bieži izraisa pēkšņi muskuļu, mugurkaulāja saišu, kaulu vai nervu ievainojumi.

Sāpju cēloņi var būt sekojoši:

• Mugurkaulāja skriemeļu lūzumi osteoporozes dēļ
• Muskuļu spazmas (muskuļi ilgstoši atrodas saspringtā stāvoklī)
• Starpskriemeļu disku ruptūra (plīsums) vai trūce
• Mugurkaulāja kanāla stenoze (sašaurināts mugurkaulāja kanāls)
• Mugurkaulāja deformācijas (skolioze vai kifoze), kuras bērniem un pusaudžiem var būt iedzimtas
• Muskuļu sastiepumi un plīsumi

Muguras sāpju iemesli arī var būt:

• Vēdera aortas aneirisma (magistrālā vēdera asinsvada sieniņas izvelvēšanās, vēlāk noslāņošanās un plīsums)
• Artrīti (piem. osteoartrīts, psoriātisks artrīts, reimatoīds artrīts)
• Vēža metastāzes mugurkaulājā
• Fibromialģija
• Infekcijas mugurkaulājā (osteomielīts, diskīts, abscess)
• Nieru infekcija vai nierakmeņi
• Sieviešu reproduktīvās sistēmas slimības, piemēram, endometrioze, olnīcu cistas, olnīcu vēzis, dzemdes mioma

Simptomi
Sūdzības par muguras (jostas rajonā) sāpju raksturu var būt ļoti dažādas. Jūs varat just tirpšanu, vieglus dūrienus “kā ar adatiņām”, dedzinoša sajūta, trulas vai asas sāpes. Atkarībā no sāpju izcelsmes, jums var arī būt vājums, nespēks kājās. Sāpes var izstarot  no muguras uz kāju, gūžām vai sēžamvietu (Sk. išiaļģija jeb sāpes sēžas nerva apvidū). Muguras sāpes var būt vieglas un smagas (sāpes neatļauj veikt ikdienas aktivitātes).

Izmeklēšana
Pirmo reizi griežoties pie ārsta, jūs tiksiet izjautāti par sāpju raksturu, biežumu un smagumu. Ārsts centīsies noskaidrot sāpju izcelsmi un ieteiks sāpes atvieglojošus pasākumus. Sāpes bieži var atvieglot ledus, viegli pretsāpju līdzekļi, fizikālā terapija, pareizi izvēlēta fiziskā aktivitāte un jostas korsetes izmantošana. Vairumā gadījumu iepriekšminētie ieteikumi atvieglo stāvokli.


Biežāk uzdotie jautājumi ir:

• Vai sāpes ir vienā muguras pusē vai abās?
• Ko atgādina sāpes? Vai tās ir trulas, asas, dedzinošas, iespējams, tās pavada tirpšana jeb “adatiņu dūrieni”?
• Vai jums iepriekš ir bijušas šādas sūdzības?
• Kad sāpes sākās? Vai sāpes sākās pēkšņi?
• Vai jums ir bijušas muguras traumas? Vai esat pirms tam cietis negadījumā?
• Ko jūs darījāt, kad sākās sāpju lēkme?
• Vai jūs kaut ko cēlāt (kad parādījās sāpes)? Varbūt jūs strauji pagriezāties (kad parādījās sūdzības)?
• Vai jūs ilgstoši sēdējāt pie datora vai pie automašīnas stūres?
• Vai jums ir zināmi iepriekšējo sāpju lēkmju iemesli?
• Cik ilgi turpinās katra sāpju lēkme?
• Vai jums ir arī sūdzības par sāpēm citur mugurā, gūžās, kājās vai pēdās?
• Vai jums ir tirpšanas sajūta? Vai jums ir vājums vai nespēks kājās?
• Kas pasliktina sūdzības? Priekšmetu celšana, pagriezšanās, ilgstoša sēdēšana vai stāvēšana?
• Kas atvieglo sāpes un samazina sūdzības?
• Vai jums ir arī citas sūdzības? Svara zudums? Drudzis? Urinācijas traucējumi? Vēdera izejas traucējumi?

Izmeklēšanas laikā jūsu ārsts mēģinās noteikt sāpju punktus (vietas, uz kurām uzspiežot, ir izteiktas sāpes) un noteikt cik ierobežots ir kustību apjoms.

Fizikālās izmeklēšanas laikā jums var lūgt:

• Apsēsties, piecelties un spert dažus soļus ar vai bez apaviem, parasti, ārsts tam pievērš uzmanību brīdī, kad jūs ieejat viņa kabinetā
• Jūs var lūgt noliekties uz priekšu, muguru un sāniem
• Guļus stāvoklī pacelt un nolaist taisnu kāju. Ja šī izmekējuma laikā jums sāpju intensitāte pieaug, iespējams, jums ir išiaļģija jeb sāpes sēžas nerva apvidū (it īpaši, ja izmeklējuma laikā parādās tirpšana vienā kājā)

Ārsts var pārbaudīt kājas kustības apjomu dažādās pozīcijās, piem. kājas iztaisnošana un locīšana ceļa locītavā. Tas viss ir nepieciešams, lai iegūtu pilnīgu priekšstatu par saglabāto kustības apjomu visās locītavās.

Nervu sistēmas izmeklēšanai izmanto gumijas āmuriņu, ar kuru pārbauda nervu motoros refleksus (mehāniska kustība, kā atbilde uz kairinājumu). Kāju izmeklēšana, tām pieskaroties ar adatiņu vai vates kociņu, ir nepieciešama, lai noteiktu nervu sensoro (jušanu) funkciju.

Vairumam cilvēku muguras sāpes pāriet 4-6 nedēļu laikā. Šī iemesla dēļ, jūsu ārsts, iespējams nepasūtīs papildus izmeklējumus pirmā apmeklējuma laikā.

Papildus izmeklējumi ir absolūti nepieciešami, ja uz jums attiecas kāds no zemākesošiem apakšpunktiem:

• Jūs esat guvis ievainojumu vai cietis negadījumā
• Drudzis
• Jums ir muskuļu vājums
• Jums ir tirpšanas sajūta
• Sāpes ir ilgāk par 4 nedēļām
• Pēdējo 12 mēnešu laikā esat zaudējis svaru (neievērojot diētu vai fizisko aktivitāšu rezultātā)
• Ja jums vai jūsu vecākiem, brālim vai māsai ir onkoloģiska saslimšana
• Ja jūs esat vecāks par 65 gadiem

Šajos gadījumos ārstam ir svarīgi izslēgt onkoloģisku slimību, infekciju, lūzumus vai nopietnas nervu sistēmas slimības. Onkoloģiska slimība, infekcija, lūzums vai nopietna nervu sistēmas slimība mainīs jūsu muguras sāpju ārstēšanas režīmu.

Biežākie papildus izmeklējumi:

• Rentgenogramma
• Datortomogrāfija vai magnētiskās rezonanses izmeklēšana

Ārstēšanās slimnīcā, trakcija (stiepšana) vai operācija ir apsverama, ja bojāts ir nervs vai ilgstoša ārstēšana nesniedz vēlamo rezultātu.

Daudziem cilvēkiem palīdz fizikālā terapija, muguras muskuļu nostiprināšana. Jūsu ārsts, iespējams, jums ieteiks fizikālās terapijas ārstu. Fizikālās terapijas ārsta uzdevums, izmantojot speciālus paņēmienus, ir mazināt muguras sāpes un jūs apmācīt, lai atvieglotu jūsu muguras sāpes.

Jā sāpes ir ilgāk par vienu mēnesi, jūsu ģimenes ārsts varētu jūs nosūtīt pie traumatologa - ortopēda, vertebrologa (ārsts specialists, kurš specializējās mugurkaulāja slimībās) vai neirologa (ārsts specialists, kurš specializējās nervu slimību ārstēšanā).

Ārstēšana
Lai atvieglotu muguras sāpes ir nepieciešams pareizi rīkoties no paša sākuma. Šeit ir daži ieteikumi, kas agrīni palīdz atvieglot sāpes:

• Pirmās dažas dienas samazināt ikdienas fizisko aktivitāti. Tas palīdz mazināt simptomus un iekaisumu
• Pirmās 48-72 stundas sāpju vietā uzliek aukstumu (termaforu ar ledu)! Pēc 72 stundām muguru silda, ja nav apsārtuma vai iekaisuma pazīmes (apsārtums, drudzis u.c)
• Pret sāpēm lieto ibuprofēnu vai acetaminofēnu (paracetamols)
• Guļot, jācenšas ieņemt augļa pozu mātes organismā (sačokuroties, sagriezties čokurā) un ielikt spilvenu starp kājām (sk. attēlu)

• Ja jūs, parasti, guļat uz muguras, tad nolieciet spilvenu vai sarullētu dvieli zem ceļiem (tas mazinās spiedienu uz mugurkaulāja jostas daļu).
• Biežākie maldi, kas saistīti ar muguras sāpēm, ir pārliecība, ka ilgstoši jāizvairās no fiziskām aktivitātēm. Gultas režīms pacientiem ar muguras sāpēm NAV IETEICAMS.
• Jums vajadzētu samazināt fiziskās aktivitātes tikai uz pāris dienām. Pēc tam pakāpeniski (lēnām) ir jāatsāk ikdienas aktivitātes. Izvairieties celt smagumus vai veikt straujus pagriezienus pirmās 6 nedēļas, kopš sāpju lēkmes sākuma.  Pēc 2-3 nedēļām, pakāpeniski ir jāpalielina fiziskās aktivitātes. Sāciet ar vieglu kardiovaskulāru treniņu (staigāšana, velotrenažieris un / vai peldēšana).
• Vieglas fiziskās aktivitātes uzlabo muguras asins apgādi un veicina dzīšanu.
• Stiepšanās vingrinājumi ir svarīgi ilgtermiņā. Šādu vingrinājumu uzsākšana uzreiz pēc lēkmju sākuma var pasliktināt stāvokli. Fizioterapeita uzdevums ir jums paskaidrot, kad un kā ir jāveic šādi vingrinājumi.

Kategoriski aizliegts veikt sekojošās aktivitātes (līdz brīdim, kad fizioterapeits to neatļauj darīt):

• Dejot baletu / izpildīt horeogrāfiskus vingrinājumus
• Spēlēt futbolu
• Spēlēt golfu
• Skriet
• Celt kājas guļus stāvoklī
• Sēsties ar taisnām kājām
• Smagumu celšana
• Veikt straujus pagriezienus

Prognozes

Kopš sāpju lēkmes sākuma, daudzi cilvēki jūtas labāk jau pēc 1  nedēļas. Vairumam sūdzības pilnībā izzūd 4 - 6 nedēļu laikā.

Kad ir jāgriežās pie ārsta?

Noteikti būtu jāgriežās pie ārsta sekojošos gadījumos:

• Sāpes mugurā pēc smaga sitiena vai kritiena
• Urinācijas laikā urīnā jūs ievērojat asinis
• Ja jums ir onkoloģiska slimība un pēkšņi parādās muguras sāpes
• Sāpes no muguras izstaro uz celi
• Sāpes pastiprinās guļus pozā un naktī tās traucē gulēt
• Āda virs muguras jostas daļas ir apsārtusi un iekaisusi
• Stipras sāpes neatļauj jums atrast komfortablu pozu
• Sāpes mugurā pavada drudzis
• Ja jums ir vājums un nespēks, tirpšana sēžamvietas, iegurņa un gūžu rajonā

Jāgriežās pie ārsta arī, ja jūs:

• Negaidīti esat zaudējis svaru
• Ja jūs lietojat steroīdos hormonus vai intravenozas narkotikas
• Ja jums arī iepriekš bijušas sāpes mugurā, bet šī sāpju lēkme ir atšķirīga un smagāka
• Muguras sāpju epizode ilgst vairāk nekā 4 nedēļas

Profilakse / palīglīdzekļu izmantošana
Mūsdienās cilvēkiem ar muguras sāpēm ir pieejami dažādi risinājumi muguras jostas daļas  atbalstam.


© 2013. Medicīnas Tehnoloģiju Grupa SIA